Zīdītājdzīvnieki

Nacionālajā parkā dzīvo ne tikai parasti meža dzīvnieki (stirnas, brieži, aļņi, lapsas), bet arī retāk sastopami - vilki, lūši un ūdri. Te sastopamas arī gandrīz visas Latvijas sikspārņu sugas, ieskaitot reto dīķa naktssipārni.

Pētījumu par zīdītājiem ĶNP teritorijā ir salīdzinoši maz, par dzīvnieku skaita dinamiku var spriest pēc oficiālo uzskaišu datiem, kas pieejami mežniecībās. Pavisam ĶNP teritorijā ir sastopamas 47 sugas, tai skaitā visas medījamo dzīvnieku sugas, 9 sikspārņu sugas, vismaz 4 kukaiņēdāju sugas, 7 peļveidīgo grauzēju sugas u.c.

Limitēti medījamo dzīvnieku (aļņu Alces alces, staltbriežu Cervus elaphus, stirnu Capreolus capreolus, meža cūku Sus scrofa un bebru Castor fiber) skaits, pēc oficiālās uzskaites datiem, kopš parka dibināšanas 1997. gadā ir tikai pieaudzis. Pārnadžiem atgremotājiem (stirnām, staltbriežiem un aļņiem) parka teritorijā piemēroti ir aizaugošie izcirtumi, purvmalas u.c. vietas, kas izmantojami barības ieguvei. Šos dzīvniekus var sastapt pat vienuviet, bet tie nav izteikti barības konkurenti.

Ja nu ir radusies vēlme kādu no lielajiem ragaiņiem pavērot, esi diezgan pacietīgs un arī neatlaidīgs. Vasarā pastaigā pa klusāku ezermalu, varbūt izdosies pieķert alni peldam (jā, jā! – tīri labi viņš to pieprot)!

Mežacūkas, kas arī pieder pie pārnadžu kārtas, lielā skaitā sastopamas ĶNP teritorijā. Ejot mežā, Tev ir liela iespēja ieraudzīt vismaz pēdu nospiedumus.

Nelimitēti medījamie zīdītājdzīvnieki ir pelēkie zaķi Lepus europaeus un baltie zaķi L. timidus, meža caunas Martes martes un akmens caunas M. foina, seski Mustela putorius, Amerikas ūdeles M. vison, ondatras Ondatra zibethicus, āpši Meles meles, lapsas Vulpes vulpes un jenotsuņi Nyctereutes procyonoides. Arī ziņas par skaita izmaiņām šiem dzīvniekiem iegūtas no oficiālajām uzskaitēm, bet tas tomēr nav ticami, speciālas sugu izpētes nav veiktas. Amerikas ūdeles nodara lielus postījumus ligzdojošajiem ūdensputniem Kaņiera ezerā.

Īpašu uzmanību parka teritorijā izpelnījušies vilki Canis lupus un lūši Lynx lynx, kas abi ietilpst ES Biotopu direktīvas 2. pielikumā (iekļautas sugas, kuru aizsardzībai jāveido īpašas teritorijas). Vilki mājvietu raduši Lielā Ķemeru tīreļa apkārtnē, kur ir droša slēptuve no to galvenā konkurenta un, būsim godīgi, arī ienaidnieka – cilvēka. Arī lūsis atzinīgi novērtējis ĶNP mežus un labprāt tajos uzturas.

ĶNP teritorijā mājvietu raduši arī tādi noslēpumaini dzīvnieki kā sikspārņi. No tiem dīķa naktssikspārnis Myotis dasycneme ir aizsargājams arī Eiropas līmenī. Ziemā daļa sikspārņu lido uz siltākām zemēm, bet daļa arī paliek tepat un ziemo, piemēram, lauku māju vecajos pagrabos. Vasarā gan to ir krietni vairāk! Tos iespējams redzēt siltajos gadalaikos Ķemeru pilsētas parkā vai arī pie Slokas ezera, kur var manīt tādus sikspārņus, kas virs ūdens virsmas izveicīgi tvarsta kukaiņus.