Meži

Sauss priežu mežs. Foto: Agnese Priede
Sauss priežu mežs. Foto: Agnese Priede

Meži aizņem vairāk kā pusi (57%) no kopējās nacionālā parka platības.Visā nacionālā parka teritorijā raksturīgs samērā vienmērīgs mežu izvietojums, kas iekļauj atsevišķus nemeža zemju plankumus (purvus, ezerus, pļavas un apdzīvotas vietas). ĶNP bagātība ir lielā mežu daudzveidība – no vecām priežu audzēm līdz slapjiem lapu koku un jauktajiem mežiem, ko lielākoties maz skārusi cilvēka darbība. Mežu daudzveidība un dabiskums nodrošina dzīvotnes dažādām ķērpju, sūnu, augu, bezmugurkaulnieku, putnu un zīdītāju sugām.

 

Lielās platībās raksturīgi Latvijas ainavā visbiežāk sastopamie tipiskie boreālie skujoku meži – sausieņu meži, kur koku stāvā dominē egles un priedes. Rīgas līča piekrastes smilšainajās kāpās un iekšzemes kāpās Ķemeru apkārtnē dominē sausie priežu meži uz nabadzīgām augsnēm. Šiem mežiem raksturīga nabadzīga zemsedze – vietām sastopamas tikai sūnas un ķērpji, citviet aug arī sīkkrūmi – brūklenes un mellenes. Augsto purvu malās uz mitrām kūdras augsnēm lielās platībās sastopami purvainie meži, kur dominē priedes, sūnas, vaivariņi, mellenes, zilenes un brūklenes.

 

Dumbrājs pavasarī. Foto: Agnese Priede
Dumbrājs pavasarī. Foto: Agnese Priede

ĶNP atrodas vairāki slapjo lapkoku mežu masīvi – dumbrāji. Kā izcilākie un lielākie minami Kalnciema, Slokas ezera

un Vēršupītes palienes dumbrāji, kā arī Slocenes lejteces slapjie meži. Šajos mežos dominē melnalkšņi, un tie ir visu gadu slapji vai sezonāli applūst, tajos aug dažāda vecuma koki, sastopami nokaltuši koki un kritalas – apstākļu kopums, kas piedāvā piemērotus apstākļus daudzām retām augu un dzīvnieku sugām. Vēršupītes palienes dumbrāji apskatāmi Ķemeros, izstaigājot Slokas ezera taku.

 

 

 

Gārša Kūdras apkārtnē. Foto: Agnese Priede
Gārša. Foto: Agnese Priede

Gāršas ir meži uz bagātām augsnēm, kur koku stāvā visbiežāk dominē platlapji – oši, liepas, ozoli, bet sastopamas arī egles, apses un citas koku sugas. Gāršu zemsedzē ir daudz lakstaugu, kas krāšņi zied pavasarī, kamēr kokiem nav saplaukušas lapas un pavasara augiem pieejams pilns apgaismojums. Gāršu var apskatīt staigājos pa Meža taku pie nacionalā parka informācijas centra "Meža māja" Ķemeros.


ĶNP DR daļā esošie meži ir meliorācijas visvairāk ietekmētie (hidroloģiskā režīma regulācija minētajā parka daļā tika apturēta tikai 20. gs. 80.-90. gadu mijā), tāpēc šeit dominē āreņi (nosusināti meži uz minerālaugsnēm) un kūdreņi (nosusināti meži uz kūdras augsnēm).

 

Interesants fakts - cilvēka darbības mazskarti meži Ķemeru apkārtnē saglabājušies tāpēc, ka kopš Ķemeru kūrorta dibināšanas 19. gadsimta beigās, kūrorta apkārtnē tika noteikti saimnieciskās darbības (mežistrādes, meliorācijas) ierobežojumi. Tas tika darīts, lai aizsargātu dziedniecisko minerālūdeņu veidošanās reģionu.