Pļavas
Pļavas aizņem 6 % no nacionālā parka teritorijas, un tām ir īpaša nozīme kā daudzu augu, bezmugurkaulnieku un putnu sugu dzīves videi. ĶNP teritorijā sastopamas gan sausas, gan mēreni mitras, gan slapjas pļavas upju palienēs. Liela daļa teritorijā esošo pļavu tiek apsaimniekotas, lai uzturētu dabiskiem zālājiem raksturīgo sugu daudzveidību.
Pļavas tikai nosacīti var saukt par dabisku ekosistēmu, jo tās veidojušās cilvēka un dabas mijiedarbības rezultātā. Taču daudzas sugas laika gaitā pielāgojušās regulārai pļaušanai un ganīšanai, tāpēc citos apstākļos nespēj izdzīvot. Lai pļavas varētu pastāvēt un neaizaugtu ar mežu, tās jāturpina apsaimniekot. Agrāk pļavas regulāri pļautas vai noganītas, turpretī pašlaik tām ne tikai ĶNP, bet visā Latvijā un Eiropā zemes izmantošanas izmaiņu dēļ apdraud aizaugšana, kas ir galvenais iemesls daudzu retu augu un dzīvnieku sugu neatgriezeniskai izzušanai. Pašlaik ĶNP administrācija apsaimnieko vairākus simtus hektāru pļavu, tās ik gadu pļaujot un noganot. Tādējādi tiek uzturēta dzīves telpa daudzām dzīvnieku un augu sugām.
ĶNP sastopamās pļavas ir daudzveidīgas, un dažādo augšanas apstākļu dēļ atšķiras arī tur sastopamo sugu sastāvs. Te sastopamas gan pļavas uz smilšainām nabadzīgām augsnēm ar zemu graudzāļu augāju, gan mēreni mitras pļavas ar lielu krāšņu ziedošu sugu īpatsvaru, gan slapjas augsto grīšļu pļavas upju palienēs. ĶNP no sugu un biotopu aizsardzības viedokļa, pirmkārt, saglabājamas un apsaimniekojamas palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas ne tikai no sugu, bet arī palienes un ūdeņu ekosistēmas aizsardzības viedokļa. ĶNP lielā platībā dabiskas palieņu pļavas sastopamas Lielupes krastā. Par atjaunotu palienes pļavu uzskatāmas Dundurpļavas Slampes upes palienē, kas apsaimniekošanas rezultātā kļūst arvien daudzveidīgākas un interesantākas.
Svarīga ir kaļķaino pļavu saglabāšana – tās ir daudzu retu augu sugu atradnes. Šādas pļavas sastopamas galvenokārt Kaņiera ezera, Slokas un Klapkalnciema apkārtnē. Tām raksturīgākās sugas ir graudzāles: zilganā seslērija un zilganā molīnija.
Šur tur sastopamas mēreni mitras un smilšainas atmatu pļavas. Kā botāniski interesantākās minamas stāvās vilkakūlas pļavas Ragaciemā, kas gan saglabājušās tikai nelielā platībā. Līdzīgu pļavu veidošanās regulāras apsaimniekošanas ietekmē ar laiku iespējama bijušajās atmatās arī citviet ĶNP teritorijā.