Floras raksturojums

ĶNP teritorijā konstatētas:

• 897 vaskulāro augu (ziedaugu un paparžaugu) sugas, 97 aizsargājamas;
• 3 dižkoki;
• 207 sūnu sugas (36 aknu un 171 lapu sūnas), 34 aizsargājamas;
• 148 ķērpju sugas, 3 aizsargājamas;
• 586 sēņu sugas, 11 aizsargājamas.

Pēc pašreizējām aplēsēm, ĶNP reto un īpaši aizsargājamo vaskulāro augu sugu, kas vismaz vienu reizi šeit konstatētas, sarakstā būtu rakstāmas 114 sugas, taču no šī skaita pēdējos gados (no 2003. gada) atrastas 97. Dažas no retajām sugām uzskatāmas par neatgriezeniski izzudušām ne tikai ĶNP, bet visā Latvijā.

Izzudušie augi

Augu sugu izzušana saistīta gan ar dabiskiem procesiem, gan cilvēka ietekmi. Viens no būtiskākajiem sugu sastopamību ietekmējošiem faktoriem ir zemes lietojuma un saimniekošanas izmaiņas pēdējā gadsimta laikā. Piemēram, agrāk tīrumos arī tagadējā ĶNP teritorijā bijušas sastopamas tādas sugas kā lauku kokalis Agrostemma githago‚ linu idra Camelina alyssum un mazais sūricis Pulicaria vulgaris, kas lauksaimniecības kultūru maiņas, intensifikācijas un zemju pamešanas dēļ no samērā parastām kļuvušas par ļoti retām, izzūdošām nezāļu sugām. Laika gaitā, dabiski mainoties augu sabiedrībām, visticamāk, izzudušas arī sugas, kas spēj augt tikai nesaslēgtās augu sabiedrībās, piemēram, zemā žodzene Sisymbryum supinum un linu starenīte Radiola linoides.

Sugas, kas atrodas uz izplatības areāla robežas

Vairums aizsargājamo augu sugu ir retas, jo tām ir nepieciešami īpaši augšanas apstākļi un cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā tām piemērotas augšanas vietas arvien sarūk. Tomēr vairākas no Ķemeru nacionālajā parkā sastopamajām retajām augu sugām atrodas tuvu pie to ģeogrāfiskās izplatības areāla robežas. Tādas ir jumstiņu gladiola Gladiolus imbricatus‚ smiltāju esparsete Onobrychis arenaria‚ purva dievkrēsliņš Euphorbia palustris un parastā purvmirte Myrica gale. Tas nozīmē papildus atbildību šo sugu saglabāšanā, jo, ja tās izzudīs Latvijā, tad sašaurināsies to izplatības areāls pasaulē, kas ir solis pretī sugas pilnīgai izzušanai.