Ekosistēmas

Ķemeru nacionālais parks ir salīdzinoši zema un līdzena teritorija jūras piekrastē. Tāpēc liela daļa parka ekosistēmu ir mitrāji. Ķemeru nacionālais parks ir mitrāju parks!

 

Meži

Meži aizņem 57% no kopējās nacionālā parka platības. ĶNP teritorijai raksturīgi lieli vienlaidus mežu masīvi, kas iekļauj atsevišķus nemeža zemju laukumus. Īpaša aizsardzības nozīme ir mitrajiem mežiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Purvi

Purvi aizņem 24% no ĶNP teritorijas. Nacionālajā parkā ir sastopami gan augstie sūnu purvi, gan zemie zāļu purvi, gan pārejas purvi. Lielais Ķemeru tīrelis ir viens no lielākajiem augstajiem purviem Latvijā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ūdeņi

Ūdeņi – ezeri un upes aizņem 10% teritorijas. Nozīmīgi mitrāji ir Kaņiera, Slokas un Dūņiera ezeri - sekli lagūnas tipa ezeri ar plašām slīkšņām un niedrājiem to krastos. Kaņiera ezers ir starptautiski nozīmīga migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Jūras piekraste

ĶNP jūras piekrasti veido salīdzinoši neskartas, dabiskas smilšu pludmales un kāpu meži apmēram 10 km garumā, kas mijas ar vairāk cilvēka darbības ietekmētu pludmali piekrastes ciemu teritorijā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pļavas

Pļavas aizņem 6 % no nacionālā parka teritorijas, un tām ir īpaša nozīme kā daudzu augu, bezmugurkaulnieku un putnu sugu dzīves videi. ĶNP teritorijā sastopamas gan sausas, gan mēreni mitras, gan slapjas pļavas upju palienēs. Pļavu noganīšanai tiek izmantotas savvaļas govis un zirgi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Flora

Ķemeru nacionālajā parkā sastopamas apmēram 97 aizsargājamas vaskulāro augu sugas, no kurām nozīmīgākās ir dzeltenā dzegužkurpīte, meža silpurene un Lēzeļa lipare. Nacionālajā parkā ir sastopamas arī aizsargājamas sūnu, ķērpju un sēņu sugas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Fauna

Nacionālā parka mežos mīt gandrīz visas Latvijā sastopamās zīdītājdzīvnieku sugas (izņemot lāci). ĶNP mežu masīvs ir svarīgs meža dzīvnieku pārvietošanās koridors starp Latvijas rietumu un austrumu daļas mežiem. Parka teritorija ir īpaši nozīmīga ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībā. Te sastopamas arī retas rāpuļu, abinieku un kukaiņu sugas.

 

Zīdītājdzīvnieki

Nacionālajā parkā dzīvo ne tikai parasti meža dzīvnieki (stirnas, brieži, aļņi, lapsas), bet arī retāk sastopami - vilki, lūši un ūdri. Te sastopamas arī gandrīz visas Latvijas sikspārņu sugas, ieskaitot reto dīķa naktssipārni.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Putni

ĶNP mīt tādas retas putnu sugas kā melnie stārķi, jūras ērgļi, mazie ērgļi un griezes. Mitrie meži ir mājvieta retajām dzeņu sugām – baltmugurdzenim, vidējam dzenim un pelēkajai dzilnai. Pavasaros un rudeņos parka teritorijā atpūšas un barojas desmiti tūkstošu migrējošo putnu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Abinieki, rāpuļi, zivis un kukaiņi

ĶNP ir īstā vieta, kur mēģināt satikt gludeno čūsku un purva vardi. Ūdeņos mīt aizsargājama zivju suga – dūņu pīkste. Parkā konstatētas arī 44 aizsargājamas kukaiņu sugas – pārsvarā lielas vaboles, kas barojas ar atmirušu koksni, kā arī siseņi, spāres un tauriņi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ģeoloģija

Visu parka dabas vērtību pamatā ir tās ģeoloģiskā izcelsme. Liela loma parka teritorijas veidošanā ir Baltijas jūras krasta attīstības vēsturei. Lielā daļā parka teritorijas, tuvu augsnes virskārtai atrodas dolomīts, kas rada labvēlīgus apstākļus sugām bagātiem zāļu purviem un platlapju mežiem, kā arī piedalās sērūdeņu minereālūdens veidošanās procesā.