Pļavu apsaimniekošana

Ķemeru nacionālā parka fonds ir Konik zirgu un taurgovju ganāmpulka īpašnieks (kopā apm. 220 dzīvnieki).

Fonds apsaimnieko apm. 420 ha dabīgo zālāju platības, daļu no tām noganot, daļu - regulāri pļaujot.

 

! Neapsaimniekoti zālāji aizaug ar krūmiem un kokiem

! Zālājiem ir nepieciešama regulāra pļaušana vai ganīšana

! Puse zālāju tiek noganīti, izmantojot savvaļas zirgus un taurgovis

! Lielākie zālāju masīvi ir Dunduru pļavas un Lielupes palienes pļavas

 

Bez pareizas apsaimniekošanas pļavas aizaug – ar krūmiem, kokiem vai niedrēm, vietām tās pārpurvojas. Pamazām izzūd pļavu raksturīgie retie augi un platības vairs nav piemērotas pļavu putnu ligzdošanai. Zālāju saglabāšanai ir nepieciešama regulāra pļaušana vai ganīšana. Pļautus zālājus sauc par pļavām, savukārt, noganītus - par ganībām.

 

Ķemeru nacionālajā parkā ir divi lieli zālāju masīviDunduru pļavas un Lielupes palienes pļavas un liels skaits mazāku pļaviņu. Sīkāku informāciju par Ķemeru nacionālā parka zālāju daudzveidību skatiet sadaļā par dabas vērtībām.

 

Dunduru pļavas (ap 200ha) galvenokārt tiek apsaimniekotas, izmantojot noganīšanu. 2004. gadā LIFE projekta ietvaros Dunduru pļavās tika atjaunots Slampes upes līkumotais tecējums. Tā paša projekta ietvaros pļavās ap atjaunoto upes posmu tika izveidots ap 120 ha liels aploks, kurā tika ielaisti pirmie Konik zirgi un Taurgovis. Kopš tā laika ir atvesti papildus dzīvnieki un veidojies to pieaugums. Upes atjaunošanas un pļavu noganīšanas mērķis ir radīt piemērotus apstākļus bijušo tīrumu vietā, lai pamazām varētu atjaunoties dabiska palieņu pļava. Dunduru pļavās tiek veikti zinātniski pētījumi par pļavu atjaunošanos un ievesto dzīvnieku iekļaušanos vietējā ekosistēmā.

 

Lielupes palienes pļavas (ap 280 ha) tiek apsaimniekotas, kombinējot ganīšanu ar Konik zirgiem un Taurgovīm un pļaušanu. 2006. gadā Lielupes pļavās tika izveidoti aploki un ielaistas pirmās savvaļas govis (taurgovis) un zirgi. Kopš tā laika aploki tiek arvien paplašināti un dzīvnieku skaits palielinās. Vasaras sākumā daļa pļavu tiek iežogotas, lai tās varētu izmantot siena pļaušanai. Rudenī attālā ganās savvaļas zirgi un govis.

 

Lielupes pļavas vēsturiski tika izmantotas siena pļaušanai un Padomju laikā tika vairākkārt meliorētas. Kopš 1990-to gadu beigām pļavas pamazām aizauga ar niedrēm un krūmiem. 2000. gadu sākumā dabiskām pļavām raksturīgās augu sugas un retumi bija saglabājušies tikai atsevišķās vietās. Ganot un pļaujot, pļavās pamazām samazinās niedru un krūmu daudzums, atgriežas pļavu augi. Lielupes pļavās noris zinātniskie pētījumi par to, kā ganīšana un pļaušana ietekmē dabisko pļavu atjaunošanos.

 

Pārējā nacionālā parka teritorijā Ķemeru nacionālā parka fonds nodrišina atsevišķi bioloģiski vērtīgu pļavu pļaušanu apm. 200 ha platībā. Realizējot LVAF projektus, esam atjaunojuši un apsaimniekojam purvaino pļavu biotopus apm. 25 ha platībā.