Pļavu apsaimniekošana

Ķemeru nacionālā parka fonds ir Konik zirgu un taurgovju ganāmpulka īpašnieks (kopā apm. 300 dzīvnieki).

Fonds apsaimnieko apm. 420 ha dabīgo zālāju platības, daļu no tām noganot, daļu - regulāri pļaujot.

! Neapsaimniekoti zālāji aizaug ar krūmiem un kokiem

! Zālājiem ir nepieciešama regulāra pļaušana vai ganīšana

! Puse zālāju tiek noganīti, izmantojot savvaļas zirgus un taurgovis

! Lielākie zālāju masīvi ir Dunduru-Melnragu pļavas un Lielupes palienes pļavas

Bez pareizas apsaimniekošanas zālāji aizaug – ar krūmiem, kokiem vai niedrēm, vietām tie pārpurvojas. Pamazām izzūd atklāto ainavu raksturīgie retie augi un platības vairs nav piemērotas pļavu putnu ligzdošanai. Zālāju saglabāšanai ir nepieciešama regulāra pļaušana vai ganīšana. Pļautus zālājus sauc par pļavām, savukārt, noganītus - par ganībām.

Ķemeru nacionālajā parkā ir divi lieli zālāju masīvi – Dunduru pļavas un Lielupes palienes pļavas, un liels skaits mazāku pļaviņu. Sīkāku informāciju par Ķemeru nacionālā parka zālāju daudzveidību skatiet sadaļā par dabas vērtībām.

Dunduru-Melnragu pļavas (ap 200ha) galvenokārt tiek apsaimniekotas, izmantojot noganīšanu. 2004. gadā LIFE projekta ietvaros Dunduru pļavās tika atjaunots Slampes upes līkumotais tecējums. Tā paša projekta ietvaros pļavās ap atjaunoto upes posmu tika izveidots ap 120 ha liels aploks, kurā tika ielaisti pirmie Konik zirgi un Taurgovis. Kopš tā laika ir vēl atvesti papildus dzīvnieki un veidojies ikgada pieaugums. Upes atjaunošanas un pļavu noganīšanas mērķis ir bijušo tīrumu un kultivēto zālāju vietā radīt piemērotus apstākļus, lai pamazām varētu atjaunoties dabisks palieņu zālājs. Dunduru pļavās tiek veikti zinātniski pētījumi par pļavu atjaunošanos un ievesto dzīvnieku iekļaušanos vietējā ekosistēmā.

Lielupes palienes pļavas (ap 280 ha) tiek apsaimniekotas, kombinējot ganīšanu ar Konik zirgiem un Taurgovīm un pļaušanu. 2006. gadā Lielupes pļavās tika izveidots aploks un ielaistas pirmās savvaļas govis (taurgovis) un zirgi. Kopš tā laika ganību platība tiek arvien paplašināta. Vasaras sākumā daļa pļavu tika iežogotas, lai tās varētu izmantot siena ieguvei un savvaļas zirgi un taurgovis noganīja atālu. Šobrīd, kad dzīvnieku skaits ir pieaudzis, tie ganās visā platībā, bet ziemas periodā tie ar piebarošanu tiek piesaistīti speciāli izveidotai ziemas aploka teritorijai. Tas ļauj izvairīties no dzīvnieku palikšanas Lielupes plūdu zonā pie pavasara paliem.

Sīkāku informāciju par lielo zālēdāju lomu savvaļas zālāju uzturēšanā var lasīt Pasaules Dabas Fonda sagatavotajā izdevumā Lielo savvaļas zālēdāju dabiskā ganīšanās.

Lielupes pļavas vēsturiski tika izmantotas siena pļaušanai un Padomju laikā tika vairākkārt meliorētas. Vēlāk tās pamazām aizauga ar niedrēm un krūmiem. 2000. gadu sākumā dabiskām pļavām raksturīgās augu sugas un retumi bija saglabājušies tikai atsevišķās vietās. Ganot un pļaujot, pļavās pamazām samazinās niedru un krūmu daudzums, atgriežas pļavu augi. Lielupes pļavās noris zinātniskie pētījumi par to, kā ganīšana un pļaušana ietekmē dabisko zālāju atjaunošanos.

Pārējā nacionālā parka teritorijā Ķemeru nacionālā parka fonds nodrišina atsevišķi bioloģiski vērtīgu zālāju nopļaušanu apm. 200 ha platībā. Realizējot LVAF projektus, esam atjaunojuši un apsaimniekojam arī purvaino pļavu biotopus apm. 25 ha platībā.