Kultūras vēsture

Ķemeru nacionālais parks ir ļoti daudzveidīga teritorija ne tikai dabas, bet arī kultūras vēstures ziņā. Laikam ritot dažādas nacionālā parka daļas ir izmantotas ļoti dažādiem mērķiem.

 

Ķemeru viesnīca 1930tajos gados. Anda Liepas personīgais arhīvs.
Ķemeru viesnīca 1930tajos gados.
Anda Liepas personīgais arhīvs.

Ķemeru kūrorts

No 1838. – 1995. gadam Ķemeros darbojās elitārs kūrorts, kur dziedniecībā tika izmantoti Ķemeru apkārtnes sērūdeņi un ārstnieciskās dūņas. Lasīt tālāk.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vietējo zvejnieku atjaunotas tīklu būdas
Ragaciema sedumā. Foto: Agnese Balandiņa.

Piekrastes zvejniekciemi

Piekrastes ciemos Lapmežciemā, Bigauņciemā un Ragaciemā, senos laikos dzīvoja nabadzīgi zvejnieki. 19. gs. ciemi kļuva arī par iecienītu vasarnieku atpūtas vietu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Bijušajā Džūkstes skolā atvērts
Džūkstes pasaku muzejs. Foto: Vita Caune.

Muižu laiki

Smārdē, Slampē un Džūkstē bija muižas, kas nodarbojās ar lauksaimniecību. Džūkstes skolā strādāja Ansis Lerhs Puškaitis – viens no latviešu nacionālās atmodas aizsācējiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kārļa Zāles veidots piemineklis latviešu
strēlniekiem Smārdē. Foto: Gatis Pāvils
.

Vēsturiski notikumi

Ķemeru parka teritorija glabā arī dažādu vēsturisku notikumu liecības, piemēram, vairāku nozīmīgu I un II pasaules kara kauju un piemiņas vietas.