Ainavas

Ķemeru nacionālajam parkam raksturīgākā un izplatītākā ir meža ainava. Nacionālā parka mežiem ir raksturīga liela dabas daudzveidība, tomēr no ainavas baudīšanas viedokļa meža ainava nav īpaši interesanta – nav iespējamas tālas skatu perspektīvas, viss aizraujošais atrodas tepat līdzās – kāds īpatnējs koka stumbrs, sēņu un ogu bagātība un lapu šalkoņa koku zaros.

Visas skaistākās nacionālā parka ainavas ir saistītas ar ūdeņiem. Unikālas ir augsto purvu ainavas ar purva priedītēm un izlīkumotu ezeriņu labirintu – apskatāmas no Lielā Ķemeru tīreļa laipām. Tāpat savdabīga ir dažādo Ķemeru nacionālā parka ezeru ainava – gan Kaņiera niedrāju labirints, gan gleznainie dziļā un upei līdzīgā Valguma ezera krasti. Daudzveidīga ir arī jūras piekrastes ainava – gan Lapmežciema, Bigauņciema un Ragaciema biezi apdzīvotā piekraste, gan arī Gausās jūdzes mežainās kāpas. Interesantas ir arī seno jūras attīstības stadiju atstātās pēdas – iekšzemes kāpas – Krāču kalni un Zaļā kāpa.

Ķemeru nacionālā parka ainavu politika ir formulēta Dabas aizsardzības plānā kā “ainavu daudzveidības saglabāšana un veicināšana, aizsargājot vērtīgās dabas un kultūrainavas un sakārtojot, atjaunojot degradētās ainavas”. Ainavu daudzveidības saglabāšanā liela nozīme ir atklātās ainavas telpas – lauksaimniecībā izmantojamo zemju – neaizaugšanai ar krūmiem. To iespējams panākt gan nepārtraucot tradicionālo apsaimniekošanu – pļaušanu un ganīšanu, gan arī ar eksotiskākām metodēm – ieviešot lielos savvaļas zālēdājus. Tāpat arī veiktā Slampes upes palienes atjaunošana ar jaunajiem Slampes upes meandriem un Lielā Ķemeru tīreļa veco kūdras karjeru appludināšana ir darbības, kas vērstas ne tikai uz dabas vērtību saglabāšanu, bet arī izraisa uzskatāmas pārmaiņas ainavā.