Ievadam

 

Ķemeru nacionālais parks ir dibināts 1997. gadā ar mērķi saglabāt dabas, kultūrvēstures un kurortoloģijas vērtības, veicināt nenoplicinošu saimniecisko darbību, tūrismu un vides izglītību.

 

Nacionālā parka platība ir 38 165 ha. Tas ir trešais lielākais Latvijas nacionālais parks (pēc Gaujas un Rāznas nacionālajiem parkiem).

 

 

Parka simbols - baltmugurdzenis

 

Baltmugurdzenis. Foto: Jānis Ķuze
Baltmugurdzenis. Foto: Jānis Ķuze

Ķemeru nacionālā parka simbols ir baltmugurdzenis. Tā ir reta un apdraudēta dzeņu suga, kas dzīvo mitros lapu koku mežos.

 

Baltmugurdzenis simbolizē gan Ķemeru nacionālā parka nozīmi reto putnu sugu aizsardzībā, gan aizsargājamām sugām nepieciešamo dzīves vietu, īpaši mitrāju, saglabāšanas nozīmi.

 

Ķemeru nacionālais parks ir mitrāju parks. Tomēr tā ir tikai viena no Ķemeru nacionālā parka dabas vērtībām.

 

 

 

Nozīmīgākās dabas vērtības

Lielais Ķemeru tīrelis. Foto: Agnese Priede
Lielais Ķemeru tīrelis. Foto: Agnese Priede

 

• neskarti augstie sūnu purvi, īpaši Lielais Ķemeru tīrelis

• mitri un slapji meži (staignāji, purvainie meži)

• ligzdojošiem ūdensputniem bagāti seklie piekrastes ezeri– Kaņieris un Slokas ezers

• ar sausu priežu mežu klātas kāpas jūras piekrastē un iekšzemē

pļavas - palieņu pļavas, mitras pļavas kaļķainās augsnēs

• kaļķaini zāļu purvi

sērūdeņu minerālūdens veidošanās vietas un avoti

• starptautiski nozīmīgas migrējošo putnu atpūtas vietas

- Kaņiera ezers un Lielais Ķemeru tīrelis

• retas un apdraudētas dzīvnieku sugas: vilks, lūsis, ūdrs, melnais stārķis, jūras ērglis, mazais ērglis, grieze, dīķa naktssikspārnis, gludenā čūska un citas

• 97 aizsārgājamo augu sugas, tajā skaitā daudz orhideju, kā arī retas sūnu, ķērpju un sēņu sugas.

 

Ārstnieciskie minerālūdeņi un kūrorts

Ķemeru viesnīca

 

No citām Latvijas un Eiropas aizsargājamām dabas teritorijām Ķemeru nacionālo parku atšķir sēru saturošie minerālūdeņi, kas veidojas zem Ķemeru apkārtnes purviem un vairāk nekā 30 avotos izplūst virszemē Ķemeru apkārtnē.

 

Sērūdeņraža minerālūdens dziednieciskās īpašības tika izmantotas dziedniecībā jau no 18. gs. vidus. No 1838. - 1995. gadam Ķemeros darbojās klimatisks un balneoloģisks kūrorts.

Šobrīd Ķemeru minerālūdeņus un ārstnieciskās dūņas izmanto vairākas citas Jūrmalas kūrorta dziedniecības iestādes.

 

Kultūrvēstures vērtības

 

Džūkstes pasaku muzejs. Foto: Vita Caune
Džūkstes pasaku muzejs. Foto: Vita Caune

Kaut arī Ķemeru kūrorts ir slēgts, apmeklētājiem joprojām ir pieejams kūrorta vēsturiskais centrs ar ainavu parku, vēsturiskām kūrorta ēkām un sēravotu "Ķirzaciņa".

 

Jūras piekrastē ir izvietojušies zvejniekciemi - Bigauņciems, Lapmežciems un Ragaciems. Ragaciemā joprojām ir apskatāms sedums, no kura vietējie zvejnieki dodas jūrā. Gan Ragaciema zivju tirgū, gan tieši no ražotājiem ir nopērkamas kūpinātas zivis. Lapmežciema muzejā jūs gaida stāstījums par zvejnieku dzīvi dažādos laikos, vietējās skolas vēsturi un somu jēgeru kustību I pasaules kara laikā.

 

Dziļāk iekšzemē un nedaudz ārpus nacionālā parka robežām atrodas vairāki bijušo muižu centri. Nozīmīgākie no tiem ir Džūkste un Šlokenbeka. Džūkstē atrodas Džūkstes pasaku muzejs, kas iepazīstina ar tautas pasakām un citām latviešu nacionālās atmodas laika liecībām. Šlokenbekas muižas komplekss ir saglabājusies līdz mūsu dienām kā viens no nedaudzajiem nocietinātas viduslaiku muižas paraugiem Baltijā.

 

Nacionālā parka meži un purvi glabā nozīmīgas I un II pasaules kara kauju un piemiņas vietas. Tās pārsvarā ir ierakumu līnijas, kā arī piemiņas vietas un brāļu kapi.

 

Starptautiskā nozīme

 

Ķemeru nacionālais parks ir iekļauts Eiropas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA 2000.

Kaņiera ezers ir viena no sešām Ramsāres vietām (starptautiski nozīmīgi mitrāji, īpaši kā ūdensputnu dzīves vide) Latvijā.

 

Teksts: Vita Caune